Budžeta plānošanas nozīme.

ātrie kredītiPersonīgā budžeta plānošana mūsdienās nemaz vairs nav retums, šobrīd tā drīzāk ir pat nepieciešamība. Mājas grāmatvedība ļaus rūpīgi sekot līdzi saviem tēriņiem un izvairīties no nepārdomātām rīcībām, tādējādi arī sekām. Izpētot savus ikmēneša izdevumus, var veicināt arī atteikšanos no kaitīgiem ieradumiem – smēķēšanas, kārumiem… Jautājums jau īstenībā ir tikai viens – kā? Kā plānot savus tēriņus, lai nepaliktu bez naudas pavisam, bet arī nezaudētu dzīvesprieku?

  • Tērēt lietderīgi!

Ir svarīgi savā pirkumu sarakstā pamatā ietvert tikai pirmās nepieciešamības preces. Varbūt vēl viens apģērba gabals būtu lieks skapī, tā arī paliktu nevalkāts? Varbūt kūkas un īpašus gardumus būtu jāatstāj svētkiem, nevis ikdienai? Runājot par grāmatām, kas neapšaubāmi maksā veselu bagātību, tās var paņemt un izlasīt kādā no bibliotēkām. Tāpat būtu jāpārdomā kinoteātru, koncertu un citu pasākumu apmeklējumi. Varbūt šobrīd tas tomēr ir pārāk dārgi?

  • Pierakstīt tēriņus!

Lai nepazaudētu sevi savos tēriņos, praktiski būtu veidot pierakstus, kas būtu pārskatāmi un skaidri norādītu uz esošajām problēmām. Šajā plāna punktā lasītājam pašam jāizvēlas sev ērtākais pieraksta veids. Var veidot tabulas, elektroniski vai uz papīra, var palikt uzticams arī čekiem, sakrāt tos un fiksēt informāciju piezīmju blociņā. Jāļauj vaļa fantāzijai! Galvenais regulāri veidot šos pierakstus. Īpaši svarīgi tas ir gadījumā, ja ikmēneša ienākumi ir atšķirīgi vai iepriekš neparedzami. Bailēs no aizmāršības jūs var glābt kāds ikdienišķs atgādinājums telefonā, ka ir pienācis laiks pierakstiem.

  • Plānot un saudzēt!

Ja makā ir daudz naudas,  ir vēlme to visu iztērēt. Pastāv aplokšņu metode – makā jāatstāj tikai plānotie līdzekļi pārtikai vai citām nepieciešamām precēm un maza rezervīte, pārējais tiek noglabāts un krāts kādam noteiktam mērķim vai arī vienkārši nebaltai dienai/ neplānotiem izdevumiem. Tas ne vien palīdzēs saglabāt noteiktu naudas summu, bet arī ‘’neleks’’ acīs, respektīvi, mazināsies vēlme šos līdzekļus iztērēt kam nesvarīgam. Ja tomēr tik strauja naudas līdzekļu noglabāšana sagādā grūtības, var katru mēnesi atlikt, piemēram, 10% no visiem ienākumiem. Šī noglabātā nauda būtu jāfiksē savos pierakstos, lai zinātu tās daudzumu un spētu plānot un izsapņot tās nākotnes pielietojumu. Ja attiecīgā aploksnīte idejas līmenī pārtaptu par dzīvokļa remontu, mašīnu vai sapņu ceļojumu, tas psiholoģiskā līmenī veicinātu ik mēnesi atlikt nedaudz vairāk naudas.

  • Nevajag dzīties pakaļ lētumam!

Pērkot kādu sadzīves preci, vai tā būtu tējkanna vai putekļusūcējs, ir vērts pirkt kvalitatīvu preci, pat ja tā ir nedaudz dārgāka. Laba un kvalitatīva prece kalpos ilgāk, bet lēta prece var ātri salūzt, regulāri pērkot tai aizvietojumu, diemžēl nāksies pārmaksāt.

  • Slīgt parādos un kredītos nav risinājums!

Naudas aizņēmumi ir nopietna lieta, ko nevajadzētu uzskatīt par ikdienas normu. Kredīti un ātrie kredīti ir jāizvēlas tikai ārkārtas gadījumā, nevis bezmērķīgu vājību īstenošanai. Ja nu tomēr ir pienācis kredīta ņemšanas brīdis, jāizvērtē, kādas iespējas piedāvā daudzie banku un nebanku kreditori, kādas ir procentu likmes, kādas ir jūsu personīgās iespējas atmaksāt.

  • Nemelot sev un ievērot pašdisciplīnu!

Svarīgi būt godīgam pret sevi un savu ģimeni. Ja nauda ir iztērēta, tas jāfiksē. Protams, jāatstāj neliela rezerve īpašām, mainīgām vēlmēm, bet tas nav jāslēpj. Regulāra slēpšanās var novest pie lielākām problēmām.  Katrs pirkums jāveic apzināti, dažkārt sev atgādinot,  ka kāds tēriņš nav lietderīgs, tas stiprina garu un pašdisciplīnu.

Rūpīga un atbildīga budžeta plānošana atver mums durvis uz jaunām iespējām. Bet patiesībā tā ir cīņa pašam ar sevi, savām vājībām. Patiesā nozīme ir tikai tajā, vai ir vēlme šajā cīņā uzvarēt.